Tālāk: IV Daļa. 1948., 1950. , 1955., 1990. gads un Lielās estrādes jaunbūve 2021. gadā.

Ar ekspozīcijas Vispārējo dziesmu svētku būves autoru laipnu atļauju publicējam projekta Zeme, kas dzied mājas lapā arhitekta Jāņa Dripes faktu un attēlu apkopojumu par Dziesmu svētku būvvēsturi.

III
1931., 1933. un 1938. gads.

1931. gads – VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīga, Esplanāde

VII Dziesmu svētki 1931. gadā atkal notiek Esplanādē. Šī būve ievada cita Latvijas arhitektūras korifeja Aleksandra Birzenieka ēru Dziesmu svētku būvju autorībā. Dziedātāju tribīne un skatītāju lauks plānā veidoja noslēgtu apli uz Pareizticīgo katedrāles ass. Skatītāju vietas loka malās tika paceltas 5 metri virs laukuma līmeņa, bet dziedātāju tribīnei bija tikai 3.5 metru pacēlums un akustiska aploce ar stilizētu arkādi koristu aizmugurē. Arī šajā gadījumā autors rēķinājās ar pilsētvides ietekmi uz akustiku, bet skatītāju vietu pacēlums deva līdz šim nebijušu vizuālu saikni starp koristiem un skatītājiem Šajā labi pārredzamajā telpiskajā ielocē varēja izvietoties 12 000 dziedātāji un 35 000 skatītāji. Svētkos arī piedalījās aptuveni 12 000 dalībnieki.

Plānojumam raksturīga izteikta šķērsass, tās galos pie Elizabetes ielas un Kalpaka bulvāra bija izvietotas kases. Katram no trīs paceltajiem tribīņu sektoriem bija trīs uzejas, starp Katedrāli un skatītāju lauku bija izvietota bufete. Abos sānos tieši blakus dziedātāju tribīnei bija ievērojams skaits stāvvietu, kas nodrošināja demokrātisku Dziesmu svētku pieejamību. Kompozīcijas akcents bija 30 metrus augsts valsts karoga tornis dziedātāju tribīnes ārējās aploces centrā. Šoreiz atkal bija būvkomisija kurā darbojās Rīgas pilsētas arhitekts P. Dreimanis, A. Lamze, A. Krūmiņš, J. Madernieks, A. Birzenieks, A. Ķēniņš, A. Rode un A. Legzds. Izbūves darbus par 75 000 latiem veica L. Neiburgs.

VII Dziesmu svētkiem krāšņumu piešķīra rūpīgi darināti tautas tērpi – Dziesmu svētku komisija jau iepriekš 12 novadiem izsūtīja speciālistu izvērtētus tautas tērpu paraugus. Šie svētki ieies vēsturē arī ar plašu ārzemju viesu pārstāvniecību un plašu publicitāti tā laika medijos.

Iepriekšējo (VI) dziesmu svētku būves autors P. Kundziņš uzteica kolēģa vēlmi izvēlēties amfiteātra principu telpiskai vienotībai un akustiskai kvalitātei. Bet atzīmēja arī būves dārdzību un akustiskās nepilnības pie dažādiem vēja virzieniem.

1933. gads – VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīga, Esplanāde

VIII Dziesmu svētki pēc diviem gadiem un atzīmējot Vispārīgo Dziesmu svētku 60 gadus notika turpat Esplanādē 1933. gadā. Pēc vērienīgā un dārgā skatītāju amfiteātra klausītāji bija atkal „atpakaļ uz zemes”. Skatītāju laukā soli izkārtojās vēdekļveidā zemes līmenī. Toties dziedātāji 65 metrus garajā un 32.5 metrus platajā tribīnē, kuru veidoja 64 pakāpieni, atradās līdz pat 9 metriem virs zemes līmeņa. Savukārt aptverošā skaņu atstarojošā siena aiz dziedātājiem sasniedz ievērojamu augstumu – 15 metrus.

Dziedātājiem bija plānotas 10 000 vietas, skatītājiem 29 570 sēdvietas. Būves autors atkal bija A. Birzenieks. Šoreiz būvdarbus veica uzņēmējs J. Krauklis un tie izmaksāja vien 24 000 latus.

Šīs dziedātāju tribīnes veidols bija raksturīgs ar lakonisku formu un skaidri nolasāmu konstruktīvo risinājumu. Tas zināmā mērā atbilda tā laika pasaules modernisma tendencēm mākslā un arhitektūrā. Arhitekti atzīmēja arī tēla līdzības ar P. Kundziņa 1926. gada būvi. Tikai bez nacionāli romantiskā kolonu noformējuma un plakņu dekora. Šo arhitektonisko lakonismu gan mazināja vēdeklī izvietoti karogu masti būves centrā un dekorāciju vītnes svētku laikā.

Akustikas eksperts Andris Zabrauskis atzīmē, ka šajā svētku būvē A.Birzenieks orientējās uz kora tribīnes akustikas sakārtošanu un optimālām plāna proporcijām – tribīnes platums ir divas reizes lielāks par tās dziļumu un koristu rindu kāpums 9 metru augstumā nodrošināja korektu un netraucētu dziedājumu skatītāju virzienā. Vājā vieta šajos Dziesmu svētkos bija klausītāju lauka izkārtojums vienā līmenī Esplanādes zemes plaknē.

Koru kari nenotika, bet to vietā tika godalgoti labākie tautas tērpi. Līdzās muzikālajiem sarīkojumiem Dailes teātrī tika noorganizēta Rakstnieku diena, bet Esplanādē bija skatāma brīvdabas izrāde – Jāņa Akuratera “Viesturs”. VIII Dziesmu svētku norise fragmentāri iemūžināta arī kino hronikās.

1938. gads – IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīga, Pārdaugava, Uzvaras parks

IX Vispārējie Dziesmu svētki atkal un jau tradicionāli notiek Rīgā 1938. gadā. Tie bija pēdējie Dziesmu svētki Latvijas pirmajā brīvvalstī, bet pirmo un vienīgo reizi tie notika Pārdaugavā no jauna izbūvētajā Uzvaras parkā. Atkal arhitekta A. Birzenieka projektētā būvē. Un Valsts prezidenta K. Ulmaņa protektorātā. Ja iepriekšējos Dziesmu svētkus rīkoja sabiedriskās organizācijas, tad šos svētkus organizēja valsts, piešķirot tiem īpašu patriotisku nokrāsu. Valdības vēlme bija, ka jauno svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”.

Dziesmu svētku lauka izbūve turpināja Esplanādē iedibinātās tradīcijas. Tikai plašākā mērogā. Uz galveno ieeju veda īpašas karogu gatves. Skatītāju laukā bija plānotas 160 segmentos organizētas 60 000 (!) sēdvietas, bet kopā ar stāvvietām lauka ietilpība bija krietni lielāka – koncertos klausītāju skats sasniedza 75 000. Svētkos piedalījās aptuveni16 000 dalībnieki.

Galvenie ieejas vārti bija veidoti Uzvaras bulvāra un Bāriņu ielas satekpunktā, bet katrā sānā vēl bija divi pakārtoti vārti. Skatītāju lauka pieejās dominēja karogu joslas un īpaši veidoti karogu torņi. Abās skatītāju lauka malās bija lineāras joslas ar bufetēm, bet pa kreisi no estrādes puslokā projektēts restorāns. Pati dziedātāju tribīne bija 100 metrus gara un 15 metrus augsta. Tās pakāpienu kopgarums bija 6000 metru, kas bija par 1500 metriem vairāk nekā VIII Dziesmu svētkos Esplanādē. No jauna izveidotajā Uzvaras parkā iztrūka ēku vai dabas elementu iekļāvuma, kas iepriekšējā novietnē deva telpisku mājīgumu un papildus akustisku kvalitāti. Svētkos piedalījās 380 kori.

Plaša bija citu sarīkojumu programma IX Dziesmu svētku laikā. Nacionālajā operā notika trīs latviešu operu un divu baletu izrādes, kā arī simfoniskās mūzikas koncerts. Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs piedāvāja plašu Dziesmu svētku piemiņas izstādi.

Akustikas eksperts Andris Zabrauskis secina, ka no skanējuma viedokļa šī uzskatāma par neveiksmīgāko arhitekta A.Birzenieka būvi. Akcentētais patriotiskums un Ulmaņa protektorāts rezultējās mērenā gigantomānijā. Tālākie klausītāji atradās vairāk nekā 250 m no kora tribīnes! Lielas cerības tika liktas uz elektroakustisko apskaņošanu. Tas bija līdz šim nelietots tehnoloģisks jaunums. Taču kvalitāte lika vilties..

Tālāk: IV Daļa. 1948., 1950. , 1955., 1990. gads un Lielās estrādes jaunbūve 2021. gadā.

1 Materiāla sagatavošanā izmantoti attēli un fakti no publikācijas žurnālā “Latvijas architektūra”, 1938., Nr 1, 4. – 16. lpp., publikācijām izdevumā “Dziesma”, 1990., I, II, III, IV (autors - J. Dripe), LNB kolekcijas – Dziesmu svētku krātuve. https://dziesmusvetki.lndb.lv/