Var droši apgalvot, ka 1873. gada 26.-29. jūnijā 1003 dziedātāju, 45 koru vadoņu, savu 10 000 skatītāju un pāris desmit tiešo svētku rīkotāju kurtā “uguns kvēle” pusotrā gadsimtā pārtapusi nozīmīgā, ja ne pašā svarīgākajā latviskās identitātes, pašlepnuma un Latvijas valsts dzīvotspējas zīmē.

Dainis Īvāns, spēlfilmas “Zeme, kas dzied” scenārija līdzautors

Mēs esam Zeme, kas dzied. Un zemi, kas dzied, nevar nedzirdēt. Spēlfilma “Zeme, kas dzied” ir ar laimīgām beigām – par vīriem, kuri centās saliedēt tautu ar dziesmu. Un viņiem tas izdevās. Nu jau 150 gadus reizi piecgadē mēs joprojām sanākam kopā, lai sajustu mūsu tautas spēku.

Māris Martinsons, spēlfilmas “Zeme, kas dzied” režisors